1959. gadā Eastman Kodak ieviesa Eastman 910 (metil-ciānakrilāts) — tūlītēju līmi, kas ātri piesaistīja medicīnas aprindu uzmanību.
Pēc tās sākotnējās lietošanas artēriju anastomozē, ko veica Nathan et al. 1960. gadā-un turpmākajā periodā, kad FDA 1972. gadā apstiprināja izobutila -cianoakrilātu izmantošanai medicīnā, pirms vēlāk šī apstiprinājuma atsaukšana-2003. gadā šajā jomā tika novērota liela attīstība. Tajā gadā uzņēmums Johnson & Johnson manā valstī iesniedza pieteikumu un saņēma apstiprinājumu savam FDA apstiprinātajam Adheoctyl, Skin-Octical, S. ciānakrilāts); Šis produkts pēc tam tika ieviests Pekinas Savienības Medicīnas koledžas slimnīcā 2004. gadā.
1963. gadā Japānas Veselības un labklājības ministrija apstiprināja "Aron Alpha A [Sankyo]" (etil/n-butil-ciānakrilātu) lietošanai gan kā zobārstniecības, gan ķirurģijas līmi. Tam sekoja "Histoacryl Blau" (n-butil-ciānakrilāts), ko ieviesa vācu kompānija B. Braun; 1994. gadā šīs zilās -tonētās līmvielas cena bija 375 RMB par 0,5 ml flakonu. 2000. gadā Vācijas uzņēmums Meyer{13}}Häake manā valstī sāka importēt EPIGLU (etil-ciānakrilātu)-cilvēka audu līmi{16}}; tā augsto izmaksu un nepieciešamības pēc uzglabāšanas ledusskapī dēļ to pielietoja tikai virspusēju ādas brūču aizvēršanai.
1978. gadā mana valsts sāka izmantot savu vietējā izstrādāto "508. sērijas" daudzfunkcionālo, ātri{2}}nostiprinošo medicīnisko lokālo līmi klīniskās ķirurģiskās procedūrās. Wu Jieping novēroja, ka medicīnisko lokālo adhezīvu plaša pielietošana ķirurģijas jomā ne tikai efektīvi apmierināja ķirurģiskās prasības, bet arī kalpoja kā katalizators ķirurģiskās prakses attīstībai. Kopš 2001. gada mūsu nodaļā šīs līmvielas ir izmantotas 1076 dažādos ķirurģiskos gadījumos. Mēs neesam novērojuši nekādas komplikācijas, piemēram, žults noplūdi, asiņošanu, līmes atdalīšanu vai anastomotisku noplūdi, kā arī nav bijušas nekādas komplikācijas, kas būtu tieši saistītas ar pašu līmi. Šie rezultāti parāda, ka šī brūču{10}}līme ir droša, efektīva, ātra un ērta.
